Oskars

Lasot Oscar, Linda Dalisi tekstu, man uzreiz kļuva skaidrs kāds tēls — atmiņa… Kurosavas filma Sapņi. Pirmais nodaļa sākas ar zēnu lietū pie mājas; māte viņu pārmāca un saka, lai nesāk klīst projām, jo, kad līst tā, lapsas svin savu laulību un tiem, kas tās ieraudzīs, var notikt kaut kas slikts. Neskatoties uz mātes brīdinājumiem, zēns aiziet un redz lapsas, kas savukārt redz viņu; pēc tam zēns bēg un atgriežas mājās, māte viņu izsviež un saka, ka vairs nevēlas viņu mājās, jo viņš aizgājis pārāk tālu un redzējis pārāk daudz, un ka ir atnākušas lapsas, kas bērnam atstājušas kaut ko: dunci, lai zēns sevi nogalinātu. Māte viņam iesaka lūgt lapsas žēlastību un glābt viņu no vēlēšanās mirt. REŽIJAS PIEZĪMES Linda Dalisi Oscar ir redzējusi pārāk daudz, viņa pametusi māju un visu, kam ticēja, lai ieraudzītu — kā nekad agrāk — savu pilsētu, savu tautu, kas drūp. Šī redzēšana vairs neļaus viņai būt Oscar, ko kā vīrieti bija audzinājis tēvs karaļa pakalpojumā. Kad Oscar ieraudzīs patiesību, viņa saplēsīsies, zaudēs daudz no tā, kam ticēja, bet vissvarīgāk — pazaudēs lielu daļu no savas identitātes. Viņa kļūst par nepabeigtu būtni, un tieši šī nepabeigtība mani aizkustina un ved pie kaut kā tāla. Kaut kas, ko joprojām grūti atcerēties un tāpēc atgriezt sirdī; tāpat kā Oscar, es neatceros, kad manī notika pārmaiņa, kad es sapratu, ka esmu nepilnīgs un nepiemērots, bet šī nepietiekamība ir spēcīga balzama, kas iedarina radošo procesu, ko vienmēr mēģinu sargāt un aizsargāt. Loks izšauj pirmo bultu, varbūt Amoram, varbūt kādam no austrumu lokiem, kas tik bieži parādās Kurosavas filmās, ieročs vai dzīves filozofija. Es ticu, ka Lindas Oscar ir radījums, pieradis dot, bet nekad neko neprasīt atpakaļ. Visi tēli ir nepabeigti, visi tēli beidzas nekad pilnībā nepabeigušies, un nododas nāvei nepabeigti; un iespējams tieši tāpēc viņi klīst kā gari pa viduszemi, kur augšas un lejas zaudē atšķirību, zeme, kur gravitācijas spēks zaudē pievilkšanas spēku, beidzot atbrīvojot dvēseles no ķermeņiem un nododot tās Mīlestībai, vienīgajam Dievam, ko, iespējams, mēs visi vairāk vai mazāk pazīstam. Tikai tajā mirklī, kad jūtam mīlestību, mēs varam piedzimt, un tādēļ nomirt tajā pašā brīdī, kad bulta mūs trāpa krūtīs. Dievs jokojas ar mums. Antonio Latella -- Par notikumiem Oscar, ģenerāļa lojāla monarhijas kalpa meita, vēlējusies mantiniekus — dēlus, tiek audzināta kā karavīrs, lai sekotu tēva militārajai karjerai. Kļūstot par franču karaļnama apsardzes komandieri, Oscar pasargā Marie Antoinette kopš viņas ierašanās Francijā kā nākamā Luija XVI līgavas, un kļūst par karalienei gandrīz sargājošu eņģeli. Abas sievietes, vienaudzes, iemīlas tajā pašā vīrietī, zviedru grāfā Hans Axel von Fersen. Bet, ja abas nevar publiski izdzīvot šo mīlestību — Marie Antoinette tāpēc, ka viņa ir Francijas karaliene, Oscar — tāpēc, ka viņa audzināta, lai šo iespēju noliegtu — jaunās karalienes jūtas būs abpusējas līdz viņas dzīves beigām, kā to vēlāk atklāja viņu intensīvā slepenā korespondence. Saikne starp Oscar un Marie Antoinette, balstīta uz pirmās lojalitāti un atdevi, sāks sašķobīties, kad, vērojot apkārtējo realitāti, Oscar uzsvers uz svaru kausiem taisnīgumu — nabadzību, sociālo nevienlīdzību un karaļnama un muižnieku rīcību. Pasaule liecinās jaunas domas dzimšanu, balsīm, kas paceļas vājāko aizstāvībai, ideāliem un civiskai, kolektīvai un individuālai atpestīšanai.